Šī ieraduma aktīvākais periods ir Ziemassvētku laiks. Vairums cilvēku citus sev apkārt redz tikai šajā laikā.

Parasti attieksme pret ziedošanu ir - lai to labāk dara kāds cits; man nekā nav; atkal man kaut kas jādod; kāpēc man jādod sliņķiem.

Kā būtu, ja ziedošana būtu ieradums, ko mēs veicam regulāri cauru gadu? Kā būtu, ja mēs noliktu noteiktu summu, ko mēnesī gribam dot citiem? Kā būtu, ja mēs bez naudas un mantu došanas, dotu arī savu laiku, uzmanību, pacietību un mīlestību?

Kā būtu, ja visi ziedotu?

Nebūtu miljardieru. Mēs uzkrātu, lai dotu. Mēs nekrātu, lai mums būtu vairāk! Mums pietiktu ar to, kas ir. Vai cilvēks ir radījis kokus, naftu, izveidojis zeltu? Nē. Bet pār šiem resursiem cilvēks uzkundzējas un pasaka, ka tas ir viņa. Un nevienam viņš tos nedos. Nē. Viņš pārdos. Un turēs sev ienākumus no tā, ko pat nespētu radīt vai izveidot!

Kāpēc man būtu vērtīgi ziedot?

Ziedojot cilvēks sev atgādina, ka nav radījis nevienu resursu. Viss ir Radītāja radīts. Cilvēks to visu pārvalda. Mēs katrs noteikti gribētu, ka mūs kāds cits mīl ar beznosacījuma mīlestību. Vai ir citi, kurus mēs tā mīlam? Ziedošana var būt veids kā mēs kādam pasakām, ka mēs viņus mīlam bez nosacījumiem. Nevis tāpēc, ka viņi ir gudri vai smuki, bet tāpēc, ka es gribu dot bez nosacījumiem.

Ko var ziedot?

• mīlestību un attieksmi;

• naudu;

• mantas;

• laiku;

• uzmanību;

• pacietību.

Cik bieži vajadzēt ziedot?

Tik regulāri, lai redzētu cilvēkus sev apkārt, nevis tikai sevi un savas vajadzības. Tik regulāri, ka atkristu risks pieķerties naudai un mantām kā vissvarīgākajām lietām dzīvē. Tik regulāri, ka savu drošību neliktu uz naudas vai mantām, jo tas viss pēkšņi var pazust.

Kam man jābūt, lai varētu ziedot?

Vēlmei dot un priekam iepriecināt sevi un citus.

 Cik man jābūt, lai varētu ziedot?

Pavisam maz. Katrs ietilpst šajā kategorijā. Mēs nenovērtējam to, kas mums ir. Un to, cik daudz mēs spējam ziedot!

Ja es negribu ziedot, zūd jebkāda jēga par labo un ļauno. Zūd jēga mīlēt. Zūd vērtība mīlēt. Līdz ar to nevienam nav jāmīl, jādod. Visiem jāņem sev. Un kādā brīdī saprot, ka neviens viņus nemīl, jo mēs iestājamies par patērēšanu un ņemšanu. Kādā brīdī šāds patērētājs atskārst, ka viņš grib būt mīlēts, bet nav neviena, kas pret viņu tā attiektos.

Ieguldi, jo pretī saņemsi to pašu!

Atturies ziedot, ja gribi redzēt dienu, kad mīlestībai nebūs vērtības...

Tas cilvēks nav muļķis, kurš atdod to,

ko nespēj paturēt, lai iegūtu to,

ko nevar pazaudēt.

[Džims Eliots]

 Bagāts nav tas, kuram ir daudz,

Bet tas, kuru daudzi mīl! 

[M.Dembovskis]